Tā laikam nevarēja. Biju jau gandrīz saradusi ar domu, ka varu arī neskriet. Plāns patiešām bija paņemt palielu pauzi no visa , kas saistīts ar fiziskām aktivitātēm. Nu nekā nesanāks, jo tas mani palēnām sāka graut. Viss jau būtu vienkārši , ja mani nevajātu lērums veselības problēmu , kas galvenokārt ir neizārstētas traumas ar iespaidīgām, paliekošām sekām. Top 1 ,protams, ir stulbais muskulis, kas ir liedzis man tik parastu prieku kā sēdēšana. Nav risinājumu. Bet aizmirstot to visu 6dien pieveicu 2us treniņus pa Priekuļu nogāzēm un 7dien pirmo reizi uzkāpu uz rolleriem. Tad jau gaidam sniegu, lai man mazāk būtu jāveic bīstamie manevri uz tām ritenīšslēpēm. 

7dien vēl paspēju uz atjaunoto rokoperu "Kaupēn, mans mīļais" Valmieras teātrī. Neesmu redzējusi iepriekšējo versiju šim darbam , bet tagadējā man ļoti patika. Iesaku aiziet.

Jau divus mēnešus 2 reizes nedēļā mācos eesti kelt. Patīk.